saruna par mums pašiem/nav remdenā/mēs paši gribētu sēdēt arī skatītāju pusē/profesionālisms/bez aktieriem nav teātra

izrādes

MĒS NOTEIKTI SPĒLĒSIM VĒL!

cv

CABARET SIBERIA

ANTIŅŠ

MĪĻĀKAIS

DĀMAS

Minga rēgi

MINGA RĒGI

 

Latviešu teātrī reti rodas patiesi jaunu cilvēku stāsti – „Minga rēgi” tādi ir. Šis ir kriminālstāsts, kurā gluži parasti Latvijas mazpilsētas padsmitnieki nogalina savu biedru, bet vēlāk nespēj nedz notikušo skaidrot, nedz apjaust sava nodarījuma smagumu, un to, ko nodarījuši paši sev. Kā tikt ar šo dzīvi galā pašiem, ja tuvumā nav neviena, kam atklāt savas problēmas?

Jau vairākus gadus visa Latvija pazīst Rūdolfu Mingu (Miķelsonu) – puisi, kurš ar apbrīnojamu mērķtiecību veido filmas un par kuru uzņemta godalgota dokumentālā filma „Kā tev klājas, Rūdolf Ming?”. Taču Rūdolfs nav apstājies un turpina strādāt, veidojot jaunu filmu pēc paša sarakstīta scenārija – „Ļaunuma atspulgs”. „Minga rēgi” balstīta uz šī Rūdolfa scenārija. Stāsts ir neticami precīzs mūsdienu mazpilsētas jaunatnes dzīves atspulgs, kuru pats tās autors ir pacietīgi pētījis.

Rūdolfs Mings: „Uzskatu to par stāstu, kas ir aktuāls mūsdienās, un aktuāls man. Jutu, ka par to jāuzraksta, tas jāizdzīvo, lai varbūt es pats varētu rast atbildi, kādēļ ir tieši tā, kā ir. Es ceru, ka arī skatītājiem, kļūs izskaidrojamas lietas, kas ir šajā darbā.”

Izrāde saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvu kā labākā sezonas izrāde jauniešiem, Jurģis Spulenieks un Kristaps Ķeselis nominēti kā sezonas labākie jaunie aktrieri.

Atsauksmes:

Precīzs trāpījums tā dzīves posma atspoguļošanā, kad vecāki ir stulbi, draugi no labiem uz „es viņu ienīstu” mainās sekunžu ātrumā, ballītes ir diezgan nožēlojamas un darbības tiek veiktas bez seku apzināšanās. „

Lauma Brežģe,  Easyget.lv

 

Izrāde aizrit vienā elpas vilcienā tieši tā, kā aizraujoša filma un, izejot no zāles, brīnies, kā laiks varēja tik nemanāmi aizskriet?! Režisors iedvesis filmas scenārijā to groteskas pašironijas pakāpi, kas sižetisko smagnējumu padara vieglu... Mietpilsoniskas pašapmierinātības pārņemtajiem šī izrāde varētu kļūt par komfortablā stāvokļa traucētāju... Iespēja palūkoties uz savu potenciāli deklasēto eksistenci no malas, ir pirmais pakāpiens uz valstisko audzināšanu.”

Jānis Kalve, Latvijas radio, Kultūra

 

„... pilnīgi noteikti nav tikai izrāde pusaudžiem par "specifiskām" pubertātes vecuma problēmām. Aktieri – Laura Siliņa, Jurģis Spulenieks un Kristaps Ķeselis – precīzi rada priekšstatu par jaunām, atvērtām dvēselēm – mīcāmu mālu. Kādam viņi ir jāpabaro ne tikai ar sliktu alkoholu un pārtiku, ko sarūpē sev paši, vienaldzību un pārmetumiem.  ...Ja šis salīdzinājums nebūtu vietā un nevietā nodeldēts, varētu teikt, ka Minga rēgi ir Vai viegli būt jaunam 2013.” (Undīne Adamaite, Kultūras Diena).

 

Režisors – Lauris Gundars

Lomās - Laura Siliņa vai Ance Muižniece, Jurģis Spulenieks, Kristaps Ķeselis

Izrāde spēlēta Vecrīgas klubā DEPO.

 

Latviešu Kāzas

Lai kāzas būtu patiesi laimīgas un jautrības pilnas, nepietiek ar jestru mūziku – jāizrunā, jāizravē visi kašķi un pagātnes traipi ne tikai abu ģimeņu, bet arī kaimiņu lokā. Šoreiz tas izvērtīsies itin koši – kāzu mājās gan smiekli skanēs, gan asaras līs, gan kāds palaidīs rokas, bet kādam citam piepildīsies vispārdrošākie sapņi. Tomēr visam pāri virmos galvenais kāzu viesis – patiesas jūtas, turklāt tās skars ne tikai jauno pāri, un ne tikai jaunus ļaudis...

 

Teksts un režija:

     LAURIS GUNDARS

Lomās:

      Anita, līgava – LIENĪTE OSIPOVA
     Kārlis, līgavainis – MĀRTIŅŠ POČS
     Andris, Anitas tēvs – ARTIS ROBEŽNIEKS
     Iveta, Kārļa māte – ANNA PUTNIŅA
     Velta, Andra māte – BAIBA VALANTE
     Alise, Anitas mātes māsa – ESMERALDA ERMALE
     Aldis, Kārļa draugs – JĀNIS VIMBA
     Jānis, kaimiņš – JĀNIS JARĀNS
     Juris, Jāņa dēls – ARTŪRS PUTNIŅŠ
     Edgars, muzikants – EDGARS LIPORS, KĀRLIS NEIMANIS.

Izrāde spēlēta Vcpiebalgā un Raunas Ķieģeļceplī.

Mājaslapa: www.latviesukazas.lv

Indrāns

Kaut iestudējums balstīts uz skolas obligātajiem, šķietami tik zināmajiem „Indrāniem”, ar nosaukuma maiņu izrādes veidotāji vēlas uzsvērt – pārsteigumus visaizraujošāk meklēt, kur tos nemaz negaidi, un „Indrānā” to nebūs maz. Sākot jau ar tik zināmajiem Indrānu tēvu un māti – vai tiešām Jānis Jarāns un Esmeralda Ermale tos spēlē bez vecuma grima? Vai tiešām Blaumaņa Indrāniem bija vien knapi pāri piecdesmit?...

Šī iestudējuma moto: klasiskais ir tas, kas vēl joprojām notiek šodien un tagad! Tas ir tas, ko teātrī vēlamies redzēt visvairāk: paši sevi – sakarīgus, gudrus, labsirdīgus, sirsnīgus un varbūt pat dažbrīd komiskus. Latviešus.

„Indrāna” aktieru ansamblis ir unikāls, īpašs šim iestudējumam. Natālija Grebņeva – kopā ar jauno aktieri Mārci Lāci viņi ir intriģējošs jaunākās paaudzes Indrānu pāris. Mūsdienu Indrānu māju vēl apdzīvos aktieri Jānis Kirmuška, Aiva Birbele, Viktors Jancevičs, Antons Zamišļājevs un Anna Putniņa. Izrādes scenogrāfs – Andis Strods (JRT), kostīmu māksliniece – Rūta Kuplā, komponists – Ēriks Palkavnieks. Izrādes režisors – Lauris Gundars.

 

Skarbi. īstajā laikā.

Undīne Adamaite, DIENA

Parasti Indrānu iestudējumus vērtē un atceras, balstoties uz to, kā tiek traktētas jauno un veco Indrānu attiecības — kuru taisnības pusē nostājas režisors? 70.gadu sākumā Juris Strenga pirmo reiz deva balss tiesības arī jaunajiem Indrāniem. Lieki teikt, ka L.Gundars nenostājas nevienu pusē — visiem varoņiem ir dota līdzīga dzīves telpa — būt pretrunīgiem, vājiem, reizē nosodāmiem un līdzi jūtamiem.

Tas viss konceptuāli paskaidro nosaukuma maiņu — Indrāns. Lai nu Jānis Jarāns intervijās smejas vesels, ka tas ir mārketinga triks — sak, kombinācija komiķis Jarāns — Indrāns jauniešiem šķitīs pievilcīgāks nekā obligātā literatūra Indrāni. Aktieris ir pelnījis atpūsties un paamizēties, jo viņa aktierdarbs Indrāna lomā, manuprāt, ir ierakstāms labāko sezonas aktierdarbu sarakstā, lai arī sezona vēl tikai kā sākusies.

 

Izrāde saņēmusi laikraksta "Diena" Gada balvu kultūrā, izrāde un Jānis Jarāns nominēti "Spēlmaņu nakts" balvām.

Pieskaries baltajam lācim!

Pieskaries baltajam lācim! tēma – izsūtījums, Sibīrija. Tās darbība risinās laikā no 1937. gadam līdz 1957. gadam. Divi iemīlējušies jaunieši – Elza un Gunārs – kļūst četrdesmitgadnieki. No naivās un jūsmīgās pirmskara dzīves, kur modē ideāli, viņi vienā 1941. gada naktī nokļūst pasaulē, kurā iespējams visneiedomājamākais, un no kuras nav atpakaļceļa.

Gunārs tiek izvests no Latvijas uz Ziemeļiem kopā ar 15 tūkstošiem tautiešu, bet Elza kļūst par padomju kareivju varmācības upuri turpat mājās. Turpmākā okupētās valsts vēsture ir arī viņu abu likteņa noteicēja garus gadus. Gunārs pārpārēm izbauda beztiesīga verga dzīvi, kurā viņa jaunības pielūgsmes objekti – lidmašīnas – ir vien izsmiekla vērtas. Elza par dalību pretošanās kustībā tiek notiesāta un arī izsūtīta uz Sibīriju. Abiem nezinot, viņu dzīves gadiem ilgi rit pavisam netālu, vietā, kur pusgadu ir diena un pusgadu nakts, kur 60 grādu sals ir parasts un pierasts, vietā, kur cilvēki ir spiesti apjaust vienīgo savas izdzīvošanas ķīlu – gara spēku. 1957. gadā viņi beidzot satiekas – tālu aiz Polārā loka, uz pašas zemes malas. Vai viņu ideāli vēl ir dzīvi? Vai tiem vairs ir jēga?

Vien pamazām noskaidrojas, ka trešā darbojošās persona – Teiksma, ir patiesā Elzas un Gunāra stāsta autore. Mēs esam vērojuši Teiksmas pūliņus apjaust dažbrīd, šķiet, pilnīgi neizskaidrojamo pasauli sev apkārt. Teiksma mirst atceļā uz Latviju.

Izrādē izmantotas patiesas liecības, tomēr stāstījums nav dokumentāls. Tas modulē dzīvi, kurā mēs patiesībā esam tik ļoti naivi un neaizsargāti, dzīvi, kurā mēs visi vēlamies kļūt laimīgi.

Teksts, režija - Lauris Gundars

Scenogrāfija - Vilis Daudziņš

Lomās - Lelde Kalēja, Laila Kirmuška vai Anna Putniņa, Gundars Āboliņš, Ilze Lejiņa

Izrāde tika spēlēta 80 reizes Latvijas Okupācijas muzeja pagrabā.

kontakti

E-pasts: info@teatristt.lv
Tel: 29 567 442